pēdējā diena ieslodzījumā 
Šeit, kur es atrodos, vairāk vai mazāk jāsaka, ka esmu ierobežota itin visā - pārtikas izvēlē, nodarbēs, kompānijā... Rīt atgriežos mājās un tur visnotaļ varēšu pievērsties sevis sakārtošanai. Es domāju iekšēji. Esmu izsista gan uztura ziņā, gan veselības jomā. Speciāla diēta vairs nebūs nepieciešama, vienkārši mans leduskapis, manis izvēlēti ēdieni un manis pagatavoti ēdieni. Šeit (vietā, kur joprojām esmu) cilvēkiem 90% no dzīves paņem ēst gatavošana (diemžēl ne es gatavoju), ēšana un runāšana par ēdienu. Man ēdiens ir vajadzīgs, bet tas nav pielūgsmes objekts. Protams, dzīvojot te, ir grūti pateikt - es neēdīšu, lai cik ļoti gribētos, jo:
1) ēdiens ir dievīgs (tai pat laikā trekns, bagāts ar garšvielām);
2) nekā cita jau nav.
Turklāt apkārtējie ķircina, ja atšķiries, kaut tas tiek paskaidrots. Tā nu esmu ļoti priecīga, ka atgriezīšos mājās, kur esmu arī vairākkārt nodarbināta ar sev interesējošām nodarbēm, tādēļ neatliek laika virināt leduskapja durvis. 
Vakar nodzīvoju pamatā uz augļiem (2 banāni, 2 āboli, 3 nelieli bumbieri, bez augļiem nokribināju kādus 200 gramus svaigus kāpostus) un jogurtiem (no rīta 190 gramu trauciņš, vēlāk pusdienās 450 gramu beztauku zemeņu jogurts). Saprotu, ka šie saldinātie jogurti labi nav, bet mājās varēšu variēt ar tīrkultūru, biezpienu un kefīru. Esmu izteikts pienu cilvēks, jo ļoti prasās piena produktus. NOteikti turpināšu atskaitīties, un tad jau redzēsim rezultātus.
Lai mums visiem veicas! 
solo - 20.10.2010, 23:16
0 komentāri