bišku jānokaunas
sāku te rakstīties ar 23.septembri, liekas vienu dienu pēc riekstu uzbrukuma (pārēdos tos nejēgā), kā rezultātā no ierastajiem 52.5 uzkāpu uz kādiem 53,5. Bija plāns dabūt atpakaļ savu ideālo svaru, bet šo pēdējo nedēļu laikā esmu tikai sabarojusies... Jo, pirmskāt, palielinājās stress ikdienā, otrkārt, sekoja "svētku dienas" viena pēc otras. Likās, ka dažas dienas nodzīvoju "godīgi" bet izskatās, ka "negodīgās" dienas ņēmušas virsroku. Lai nu kā, sev skaitli 55 redzot, man par sevi kauns... nu neesmu es no vājajām personām, tādēļ nu ir kauns un arī dusma uz sevi. Un vēl, pretējais dzimums tik priecājas par maniem apaļumiem, tāpēc, liekas, ka sev atkāpes iedodu biežāk kā vajadzētu. Lai nu kā - izlasīju, ka kāposti ir labs skrubis zarnām, tad nu šodien jau no rīta ieskrubināju dažas kāpostu lapas, vēlāk pusdienās izēdu tunci savā sulā 150 gr bundžu un uzkožot kāpostus, bet vakariņās savārīju zupu (kāposti, burkāni, pastinaks, paprika, sīpoli, tomāti, garšvielas (t.sk. daāzas ēdamkarotes sweet chilli mērce) un nedaudz olīveļas, kurā apcepu rīvētos burkānus un sīpolus). Tā nu sanāk viena "godīgā diena". Lai nu kā svētdien atkal baļļuks, kas nepārāk labi iedarbosies uz manu kārtējo apņemšanos.
solo - 16.10.2010, 08:57
1 komentārs