Esiet laipni lūgti reģistrēties, pievienoties un gūt galvu reibinošus panākumus svara normalizēšanā! Web lapa joprojām attīstās. — Tiek pilnveidota sadaļa Slavas zāle.
svars.osso.lv ir bezmaksas resurss (tāpēc, lūdzu, ar sapratni izturieties pret šeit izvietoto reklāmu), kas radīts tiem, kuru prātus nodarbina liekais svars. — Reģistrējieties, katru dienu fiksējiet svara mērījumus un veiktās darbības, kas tos ietekmē. Tā rezultātā svars brīnumainā kārtā mainīsies vēlamajā virzienā.
Kā pareizi veikt svara mērīšanu? — Ko tur daudz, — kāpt tik uz svariem un kārtībā! It kā jā, tomēr būtu jāņem vērā pāris ieteikumi.
Svari ir jānovieto uz līdzenas, cietas virsmas. Ja novietosiet svarus uz mīksta paklāja, uzrādītie rezultāti būs zemāki nekā tie ir patiesībā.
Mēs vēlamies uzzināt ķermeņa masu nevis ķermeņa un drēbju masu, tāpēc svērt vajadzētu tikai ķermeni nevis ķermeni un drēbes. Jebkurā gadījumā, ja apstākļi neļauj veikt svara mērīšanu bez drēbēm, tad tām vajadzētu būt pēc iespējas vieglākām. Pretējā gadījumā iegūtais mērījums un visi uz to balstītie aprēķini nebūs gluži korekti.
Ieteicamais mērīšanas laiks ir ne mazāk kā 2 stundas pēc maltītes. Veicot mērījumus regulāri, būtu jāpieturas pie tā, ka tas tiek darīts vienā un tajā pašā diennakts laikā. Optimāli — no rīta, pirms brokastīm. Tādā veidā iegūtie mērījumi būs objektīvi salīdzināmi.
1919.gadā tika izstrādāta formula, kura pazīstama kā Harrisa–Benedikta vienādojums, kas pēc dzimuma, vecuma, auguma un svara nosaka miera stāvoklī esoša cilvēka enerģijas patēriņu diennaktī. Lai gan 2005.gada pētījumi rāda, ka šī formula nav ideāla, mūsu vajadzībām tā ir ļoti piemērota jo ir iegūstama no vienkārši nosakāmiem lielumiem un vidējas miesasbūves cilvēkam ir pietiekami precīza. Formula parāda Pamata vielmaiņas ātrumu (PVĀ) izteiktu kilokalorijās (kcal).
Tā kā cilvēki parasti nemēdz visu diennakti atrasties miera stāvoklī, lai iegūtu reālo Kaloriju patēriņu diennaktī tiek pielietots dzīvesveida koeficients robežās no 1,2 līdz 1,9, kas tiek noteikts no fizisko aktivitāšu ilguma un biežuma. No tā izriet slikta ziņa tiem, kas cer samazināt svaru tikai ar fizisko aktivitāšu palīdzību — lai arī cik aktīvs būtu jūsu dzīvesveids, ja vēlaties samazināt lieko svaru, ir jāierobežo uzņemto kaloriju daudzums tā, lai tas nepārsniegtu noteikto kaloriju patēriņu diennaktī.
Fiziskās aktivitātes palielina, bet, kā augstāk noskaidrojām ne vairāk kā 1,9 reizes, diennakts enerģijas patēriņu, tāpēc svara samazināšanā tās ir ļoti vēlams palīgs.
Pie fiziskām aktivitātēm pieskaitām jebkuru aktīvu fizisku nodarbi, kas izraisa svīšanu — aerobika, sporta spēles, skriešana, intensīvs fizisks darbs un tml. Sekss, lai arī tas ir ļoti ieteicams un veselīgās izpausmēs visādi atbalstāms, nebūs pieskaitāms pie fiziskām aktivitātēm.
Šis ir tas vitāli svarīgais lielums, kas norāda, cik kalorijas organisms patērē diennaktī, ņemot vērā dzīvesveida koeficientu.
Svara izmaiņas izriet no vienkāršām likumsakarībām. Ja uzņemsiet vairāk nekā patērējat — svars pieaugs, ja apmēram tikpat — svars nemainīsies, ja mazāk — svars samazināsies. Te gan nevajadzētu ieraut otrā grāvī un ilgstoši patērēt mazāk nekā 2/5 no dienas kaloriju normas — tas var beigties ar organisma novājināšanos un dažādām slimībām.
Ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir statistisks mērs ko iegūst no ķermeņa masas un auguma attiecības. ĶMI nenorāda ķermeņa tauku procentu, bet tiek lietots lai noteiktu "veselīgu" ķermeņa masu atkarībā no auguma. Tā kā ĶMI ir ļoti vienkārši iegūstams, tas tiek visai plaši pielietots.
Ķermeņa masas indeksu aprēķina pēc formulas
ĶMI = masa (kg) / (augums (m))2
ĶMI norāda personas "resnumu" vai "tievumu". To var izmantot dažāda auguma personas, lai salīdzinātu, kuras ķermeņa masa ir "veselīgāka". Jāpiebilst, ka šis mērs ir lietojams pieaugušām personām ar vidēju miesasbūvi, bet nebūs objektīvs atlētiem ar lielu muskuļu masu, grūtniecēm, veciem cilvēkiem, kā arī bērniem un jauniešiem.
Ķermeņa masas indekss tiek iedalīts šādās kategorijās:
mazāk kā 16,5 — bīstami zems svars
no 16,5 līdz 18,4 — pazemināts svars
no 18,5 līdz 24,9 — normāls svars
no 25 līdz 26,5 — nedaudz paaugstināts svars
no 26,6 līdz 30 — paaugstināts svars
no 30,1 līdz 34,9 — 1.līmeņa aptaukošanās
no 35 līdz 40 — 2.līmeņa aptaukošanās
virs 40 — 3.līmeņa aptaukošanās
Svars tiek uzskatīts par ideālu, ja ĶMI ir robežās no 20,5 līdz 22.
Atslodzes diena tās labākajā izpausmē ir diena, kad kaloriju patēriņš ir 0, un tiek lietots tikai negāzēts ūdens. Tik stingru režīmu spēj ievērot ne kurš katrs, tāpēc pie atslodzes dienām būtu pieskaitāmas arī dienas ar ļoti samazinātu kaloriju patēriņu, kad uzturā tiek lietotas tikai šķidras bezalkoholiskas un nesacukurotas vielas — ūdens, tēja, sulas, kefīrs un tml.
Pastāv uzskats, ka atslodzes dienas ir ieteicamas jebkuram cilvēkam, bet tādam, kas nostājies uz svara samazināšanas ceļa, tās ir īpaši labs palīgs. Normāli būtu rīkot 1-2 atslodzes dienas nedēļā. Lai gan šur tur, šad tad izskan tāds viedoklis, atslodzes dienas vien tomēr var nebūt pietiekamas, lai samazinātu svaru. Jebkurā gadījumā visu nosaka kaloriju bilance — ja atslodzes dienā "ietaupīsiet" 2000 kcal, bet nākamajās 2 dienās uzēdīsiet pa virsu divtik, visas pūles būs bijušas veltīgas, jo kaloriju bilance būs rakstāma ar plus zīmi.
